Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ir pārskatījusi vārda “dizains” lietošanu izglītības nozarē un lēmusi to neatbalstīt šajā kontekstā.
Tā vietā speciālisti aicina izmantot latviskos apzīmējumus “plānojums” un “plānošana”, kas precīzāk raksturo mācību procesa norisi. Šīs izmaiņas mērķis ir novērst pārprotamu svešvārdu ieviešanos vietās, kur jau pastāv skaidri un saprotami jēdzieni.
Valodnieku diskusijas par svešvārdu ietekmi
Jautājums par vārda “dizains” izmantošanu izglītībā kļuva aktuāls līdz ar angļu valodas termina design arvien biežāku parādīšanos mācību procesa aprakstos.
Terminoloģijas komisijas sēdē tika analizēts, kā šis vārds ietekmē latviešu valodas vidi un vai tas tiešām sniedz jaunu nozīmi. Speciālisti secināja, ka bieži vien šis jēdziens tiek lietots kā modes vārds, kas nevis paskaidro, bet gan sarežģī informācijas uztveri.
Daudzos gadījumos, kad tiek runāts par mācību dizainu, patiesībā ir domāta nodarbību struktūra, satura izkārtojums vai tas, kā studenti apgūst jaunas zināšanas.
Valodnieki norāda, ka angļu valodā šim vārdam ir ļoti plaša nozīme, taču latviešu valodā tas tradicionāli saistās ar māksliniecisko noformējumu vai priekšmetu izskatu. Lietojot to izglītības metodikā, rodas nevajadzīga jēdzienu putra, kas var mulsināt gan pedagogus, gan pašus izglītojamos.
Diskusijās tika uzsvērts, ka valodas attīstība ir dabiska, taču tai nevajadzētu notikt uz skaidrības rēķina. Ja nozarē jau pastāv precīzi apzīmējumi, kas gadu desmitiem kalpojuši saprotamai saziņai, to aizstāšana ar tiešiem tulkojumiem no angļu valodas ne vienmēr ir attaisnojama. Tāpēc komisija izvēlējās pieturēties pie tradicionālākām, bet saturiski ietilpīgākām formām.
Mācību plānojums kā precīzāka alternatīva
Aicinājums lietot vārdu “plānojums” ir pamatots ar vēlmi uzsvērt pašu procesu – to, kā mācības tiek organizētas un strukturētas. Šis termins veiksmīgi apvieno divus svarīgus aspektus: skolotāja darbu pie vielas pasniegšanas un skolēna vai studenta ceļu pie zināšanām. Kad tiek lietots vārds “plānojums”, kļūst skaidrs, ka runa ir par sistēmu, secību un metodēm, nevis par vizuālo tēlu.
Eksperti skaidro, ka “mācību plānošana” kā darbības vārda forma vislabāk raksturo to radošo un tehnisko darbu, ko veic izglītības satura veidotāji. Tas ir loģisks un secīgs darbs, kurā tiek izsvērts katrs solis.
Savukārt “plānojums” ir šī darba rezultāts – dokuments vai shēma, pēc kuras notiek tālākā rīcība. Šāda pieeja palīdz izvairīties no liekvārdības un padara mācību programmu aprakstus lietišķākus un profesionālākus.
Vēl viens būtisks arguments par labu šiem terminiem ir to saderība ar citiem pedagoģijas jēdzieniem. “Plānojums” dabiski iekļaujas teikumu konstrukcijās, kas apraksta stundu sarakstus, mācību gada norisi vai individuālās izaugsmes gaitas. Tas ir vienkāršs un visiem saprotams vārds, kas neprasa papildu skaidrojumus vai vārdnīcu izmantošanu.
Skaidras terminoloģijas nozīme ikdienas saziņā
Precīzu vārdu izvēle nav tikai valodnieku kaprīze, tai ir tieša ietekme uz to, cik viegli cilvēki spēj vienoties par kopīgiem mērķiem. Izglītības jomā, kur informācijas apmaiņa notiek starp ministrijām, skolām, vecākiem un skolēniem, skaidrība ir pirmajā vietā. Ja katra puse ar vārdu “dizains” saprot kaut ko citu, rodas pārpratumi un liekas diskusijas par lietām, kas pēc būtības ir pašsaprotamas.
Terminoloģijas komisijas lēmums kalpo kā ieteikums visiem, kas ikdienā strādā ar izglītības dokumentiem, raksta publikācijas vai vada lekcijas. Izmantojot vārdus “plānojums” un “plānošana”, mēs saglabājam valodas tīrību un cieņu pret tās struktūru. Tas ir veids, kā parādīt, ka profesionāla vide spēj runāt savā valodā, neaizņemoties svešus vārdus bez īpašas vajadzības.
Šobrīd jaunie ieteikumi tiek ieviesti oficiālajā saziņā, un ir sagaidāms, ka pakāpeniski tie kļūs par pašsaprotamu normu visā izglītības sistēmā. Tas ir mazs, bet nozīmīgs solis pretī sakārtotākai un saprotamākai informācijas videi, kurā fokuss paliek uz pašu svarīgāko – zināšanu apguvi un kvalitatīvu mācību organizēšanu.